Wednesday, January 23, 2013

გავრცლება


ქრისტიანობა შედგება სამი ძირითადი მიმდინარეობისგან: კათოლიციზმიპროტესტანტიზმი და მართლმადიდებლობა.
P christ2.pngP christ2.png
წმინდა წერილი
ძველი აღთქმა
ახალი აღთქმა (სახარება)
ბიბლიის არაკანონიკური წიგნები
ისტორია
მოციქულების ეპოქა
ეკლესიის დევნის პერიოდი
ქრისტიანობის სახელმწიფო რელიგიად გამოცხადება
საეკლესიო განხეთქილებები
კიდევ...
მიმდინარეობები
მართლმადიდებლობა
კათოლიციზმი
გრიგორიანული
პროტესტანტიზმი
კიდევ...
ღვთისმეტყველება
შობა
ჯვარცმა
ამაღლება
ანტიქრისტე
კიდევ...
სხვადასხვა
ქრისტიანობა
პორტალი

ქრისტიანობა

ქრისტიანობა
ქრისტიანობა — ქრისტეს მოძღვრება, სამთაგან ერთ-ერთი მსოფლიო რელიგია ბუდიზმთან და ისლამთან ერთად. მას სამი ძირითადი მიმართულება აქვს: კათოლიციზმიპროტესტანტიზმი და მართლმადიდებლობა. საერთო ნიშანი, რომელიც აერთიანებს ქრისტიანობის სხვადასხვა დენომინაციებს, არის რწმენა იესო ქრისტესადმი, როგორც ღმერთკაცის, მსოფლიოს მხსნელის, სამების მეორე პირის განმასახიერებლისადმი. ქრისტიანული სწავლების მთავარი წყაროა ქრისტიანებისთვის წმინდა წიგნი — ბიბლია, განსაკუთრებით მისი მეორე ნაწილი — ახალი აღთქმა. ქრისტიანობა ისლამთან და იუდაიზმთან ერთად მიეკუთვნება ე.წ. „აბრაამისეულ რელიგიებს

ქრისტიანობის წარმოშობა

ქრისტიანობა წარმოიშვა იუდაიზმის წიაღში ახ.წ. 1-ელ საუკუნეში რომის იმპერიის აღმოსავლეთ ნაწილში - პალესტინაში. ახალი მოძღვრება ბერძნული და ლათინური ენების წყალობით იოლად ვრცელდებოდა უზარმაზარ რომის იმპერიაში. გადმოცემის თანახმად, თომა ქადაგებდა ინდოეთში და სპარსეთშიანდრია – კავკასიასა და ბალკანეთშიმარკოზი – ეგვიპტეში. ქრისტიანული გადმოცემის თანახმად პირველ ქრისტიანეთა ხვედრი მძიმე იყო, მათ დევნიდნენ, დასცინოდნენ, სხვადასხვა ბრალდებებს უყენებდნენ. პეტრე და პავლე 64 წელს აწამეს რომში, მოციქულთაგან უკანასკნელი გარდაიცვალა იოანე. მოციქულები შეცვალეს ეკლესიის მამებმა. ქრისტიანული გადმოცემების თანახმად მათაც დევნიდნენ, აწამებდნენ, კლავდნენ. ქრისტიანობას მალე გამოუჩნდნენ დამცველები თვით რომის იმპერიაში. იმპერატორმა კონსტანტინემ ცნობილი „სასწაულის“ შემდეგ იწამა და ნება დართო ღვთისმსახურებისა. ასე თანდათან იკვალავდა გზას ახალი ჰუმანური მოძღვრება.

ეკლესიის მოწყობა და იერარქია

IV საუკუნეში სახელმწიფო სარწმუნოებად გამოცხადებულმა ქრისტიანულმა ეკლესიამ თავისი მოწყობა რომის იმპერიის ადმინისტრაციულ დაყოფას შეუსაბამა. რომის იმპერია იყოფოდა დაახლოებით 100 პროვინციად, ყოველი პროვინცია - რამდენიმე საქალაქო ოლქად. ქრისტიანულმა ეკლესიამ ამ ოლქებში სამრევლოები მოაწყო, რომლებსაც მღვდლები უძღვებოდნენ. ისინი ექვემდებარებოდნენ სამოქალაქო ოლქის ეპისკოპოსს, ხოლო საქალაქო ოლქების ეპისკოპოსები - პროვინციის არქიეპისკოპოსს (მთავარ ეპისკოპოსს). არქიეპისკოპოსებზე უფრო მაღლა იდგნენ პატრიარქები. საპატრიარქო იყო ხუთი: რომის, ალექსანდრიის, ანტიოქიის, კონსტანტინოპოლისა და იერუსალიმის. მიჩნეული იყო, რომ საპატრიარქოები იესო ქრისტეს მოციქულებმა დააარსეს. ქრისტიანული ეკლესიის ერთიანობას განასახიარებდნენ მსოფლიო საეკლესიო კრებები.
IV საუკუნის ბოლოს, რომის იმპერიის ორად გაყოფის შედეგად, დასავლეთ რომის იმპერიაში მოექცა რომის საპატრიარქო, ხოლო დანარჩენი ოთხი კი აღმოსავლეთ რომის იმპერიაში.

მონასტერი და ბერ-მონაზვნები [რედაქტირება]

სამღვდელოების განსაკუთრებულ ჯგუფს შეადგენენ ბერ-მონაზვნები, რომლებიც განკერძოებით ცხოვრობენ მონასტრებში. ქრისტიანული ბერ-მონაზვნობა III საუკუნეში ეგვიპტეშიწარმოიშვა. ბერ-მონაზვნობის დამაარსებლად ითვლება წმინდა ანტონი. გადმოცემით, წმინდა ანტონს გამოეცხადა ანგელოზი, რომელიც შენაცვლებით ლოცულობდა და მუშაობდა. ანგელოზმა უთხრა ანტონს, რომ თუ ისიც მისნაირად მოიქცეოდა, ცხონებას მოიპოვებდა. ქრისტიანები, რომლებსაც გაგონილი ჰქონდათ ანტონის შესახებ, მის გვერდით სახლდებოდნენ და ქმნიდნენ ახალ ქრისტიანულ ბერ-მონაზვნურ თემს - მონასტერს.
საქართველოში პირველი მონასტრები ვახტანგ გორგასალმა დააარსა V საუკუნის მეორე ნახევარში. სამონასტრო მოღვაწეობამ განსაკუთრებით ფართო ხასიათი მიიღო VI საუკუნეში, ასურელ მამათა მოსვლის შემდეგ.
დასავლეთში ბერ-მონაზვნობის დამაარსებლად ითვლება წმინდა ბენედიქტე, რომელიც VI საუკუნის პირველ ნახევარში ცხოვრობდა. მან შექმნა პირველი სამონასტრო წესდება. დასავლეთში დიდ მონასტრებს სააბატოებს უწოდებენ, ხოლო მათ წინამძღვრებს - აბატებს. როგორც აღმოსავლეთის, ისე დასავლეთის მონასტრებს თავისი მეურნეობა აქვთ. მონასტრებში ხდებოდა ხელნაწერების გადაწერა, ბევრ მონასტერთან არსებობდა სკოლა. ზოგ მონასტერში ეწეოდნენ მეცნიერულ-თეოლოგიურ მოღვაწეობას.

რომის პაპების აღზევება [რედაქტირება]

თავდაპირველად ხუთივე პატრიარქის უფლება-მოვალეობები თანაბარი იყო და რომის პაპს არავითარი უპირატესობა არ გააჩნდა სხვა დანარცენ პატრიარქებთან შედარებით. რაც შეეხება სიტყვა "პაპს", ამ სახელს ყველა პატრიარქს უწოდებდნენ მამის, მოძღვრის გაგებით. შემდგომი ეს ტერმინი კონკრეტულად რომის პაპს დაუმკვიდრდა. რომის პაპების მიერ განსაკუთრებული მდგომარეობის მოპოვება ორმა გარემოებამ გამოიწვია. ყოფილი დასავლეთ რომის იმპერიის ტერიტორიაზე რომის პაპებს მეტოქეები არ ჰყავდათ და ისინი ერთადერთი პატრიარქები იყვნენ. ამასთანავე, 476 წელს დასავლეთ რომის იმპერიაში მოისპო საიმპერატორო ხელისუფლება, რომელსაც შეეძლო მნიშვნელოვნად შეეზღუდა რომის პატრიარქების ძალაუფლება. 755 წელს, ფრანკთა მეფის პიპინ მოკლეს მიერ რომის პაპის ოლქის შექმნამ, რომის პაპები, რომლებიც დასავლეთ ევროპის უმაღლესი სასულიერო პირები იყვნენ, საერო ხელისუფლებითაც აღჭურვა.

ქრისტიანული სამყაროს გაყოფა [რედაქტირება]

რომის პაპები მიისწრაფვოდნენ აღმოსავლეთ ქრისტიანული ეკლესიის დაქვემდებარებისკენ და აღვივებდნენ პაექრობას კონსტანტინოპოლის პატრიარქებთან საღვთისმეყველო საკითხების ირგვლივ. 1054 წელს, რომის პაპმა კონსტანტინოპოლში გააგზავნა თავისი ელჩები - ლეგატები. ლეგატებმა წმინდა სოფიას ტაძრის საკურთხეველზე დადეს ბერძნული ეკლესიის წყევლა-კრულვის შემცველი სიგელი. ბერძნულმა სამღვდელოებამ დაწვა წერილი და თავის მხრივ წყევლა-კრულვა შეუთვალა რომის პაპს. ამის გამო, 1054 წელს, დასავლური და აღმოსავლური ქრისტიანული ეკლესია საბოლოოდ გაიყო. აღმოსავლურ ეკლესიას მართლმადიდებლური ეწოდა, ხოლო დასავლურს - კათოლიკური
კათოლიკური ეკლესია ამჟმადაც ცენტრალიზებულია და ექვემდებარება რომის პაპს, ხოლო მართლმადიდებლური - დეცენტრალიზებული ავტოკეფალიურ ეკლესიებად. კათოლიკურ ეკლესიაში მღვდელმსახურება მხოლოდ ლათინურ ენაზე სრულდებოდა 1960-იანი წლების რეფორმებამდე (ვატიკანის II კრება) , მართლმადიდებლურ ეკლესიებში კი - ეროვნულ ენებზე.

ისლამი

Allah-eser2.png
ისლამი
რწმენები
პრაქტიკა

ისლამი

ისლამი
ისლამი (არაბ. الإسلام ალ–ისლამ – "მორჩილება") — დაახლოებით 1,3 მილიარდი მიმდევრით ქრისტიანობის (დაახ. 2.1 მილიარდი მიმდევარი) შემდეგ მსოფლიოში მეორე უდიდესი რელიგიური აღმსარებლობა. ისლამის მიმდევარს ჰქვია მუსლიმი ან მაჰმადიანი (მოძველებული ფორმა). წარმოიშვა მე–7 საუკუნეში არაბეთის ნახევარკუნძულზე. ფუძემდებელია მუჰამადი, რომელიც ისლამური სწავლების მიხედვით ღმერთის (არაბულადალ-ლაჰ الله) უკანასკნელი წინასწარმეტყველი იყო. დღეს ისლამი გავრცელებულია მთელ მსოფლიოში, ტრადიციულად, ისლამურად ითვლება შემდეგი რეგიონები: ახლო აღმოსავლეთიჩრდილოეთ აფრიკა,სამხრეთ აზია და სამხრეთ–აღმოსავლეთ აზია.

არაბთა რელიგია მე-6 საუკუნეში

არაბები ძირითადად წარმართები იყვნენ. მათ საერთო რელიგია არ აკავშირებდათ: თითოეულ ტომს თავის ღვთაება-კერპი ჰყავდა. მაგრამ მათ ჰქონდათ საერთო სამლოცველო მექაში - ქააბა. ისლამურ გადმოცემის მიხედვით ქააბა ააგო იბრაჰიმმა, რომლისთვისაც მას ღმერთმა ციდან გამოუგზავნა შავი ქვა. შემდეგ კი არაბებმა მიატოვეს მონოთეიზმი (ჰანიფობა), ხოლო ქააბის სამლოცველოში კერპებს დაუდეს ბინა. არაბები მექაშიჩადიოდნენ სალოცავად ისლამამდელ პერიოდშიც. ასე რომ ნებისმიერი არაბი, რომელიც ეწვეოდა მექას, მისთვის ნაცნობ საგვარეულო კერპსაც ნახულობდა. წარმართ არაბებს სწამდათ სულების ანუ ჯინების, რომლებიც ცხოვრობდნენ მთვარეზემზეზეხეებზე, ჭებში, ქვებში. ხეები არაბულ წარმართობაში დიდ პატივისცემას იმსახურებდნენ – მათი მოჭრა დიდ ცოდვად ითვლებოდა.

მუჰამედი


მუჰამედი (არაბ. محمد‎‎ მუჰამმად) იყო პიროვნება, რომელმაც მთლიანად შეცვალა არაბი ტომების ტრადიციული ცხოვრება, მისცა მათ ახალი რელიგია, ცხოვრების წესი და მიზანი. მუჰამედი დაიბადა 570 წელს მექაში, მისი ოჯახი იყო ბანუ ყურაიშის ერთ–ერთი განშტოების, ბანუ ჰაშიმის წარმომადგენელი. მუჰამედის მამა მისი დაბადებიდან ექვსი თვის თავზე გარდაიცვალა, ადრე დაობლებულ ბავშვს ბიძა – 'იმრანი (აბუ თალიბი) ზრდიდა. ერთხანს მუჰამედი აქლემების და საქონლის მწყემსობას ეწეოდა (ეს საქმიანობა არცთუ ისე პატივსაცემად ითვლებოდა არაბებში). 40 წლის რომ შეიქნა, მუჰამედმა მიიღო პირველი გამოცხადება (გადმოცემით ეს მოხდა 19 ან 21 რამადანის თვეში) ერთღმერთიანობის ქადაგება და ურიცხვ კერპთა უარყოფა დაიწყო, რომლებიც არაბთა ტომებს ერთმანეთისაგან აშორებდნენ. არაბებს ერთი ღმერთის უნდა ერწმუნათ. ამ ახალ რელიგიას ისლამი ეწოდებოდა. მექელებმა არ მიიღეს მისი რელიგია, განსაკუთრებით მას ეწინააღმდეგებოდნენ გავლენიანი მექელები აბუ ჯაჰლი (უმეცართა მამა), აბუ სუფიანი (შემდგომში ისლამი მიიღო), მუჰამედის ბიძა აბუ ლაჰაბი (ალმოდებულთა მამა), მუჰამედი იყო დაცინვებისა და შეურაცხყოფის ობიექტი 12 წლის განმავლობაში და იგი იძულებული გახდა სხვა ქალაქში - მედინაში გაქცეულიყო. იქ მისი ბევრმა ირწმუნა და ბოლოს, როცა 630 წელს გამარჯვებული მუჰამედი მექაში დაბრუნდა, მექელებმაც ირწმუნეს მისი. სულ მოკლე ხანში მუჰამედის გარშემო შემოკრებილმა არაბობამ ღვთის ერთგულ მორწმუნეთა სახელმწიფო შექმნა – (სახალიფო), რომელიც რამდენიმე ათეული წლის შემდეგ დიდ იმპერიად იქცა. მუჰამედის სიკვდილის შემდეგ არაბთა სახელმწიფოს მისი ნაცვლები - ხალიფები განაგებდნენ.
თავდაპირველად არაბთა მცირე ჯგუფი აღიარებდა ახალ რელიგიას, შემდეგ კი მთელმა არაბეთმა, როგორც ბინადარმა არაბებმა, ისე უდაბნოში მცხოვრებმა ბედუინებმა აღიარეს იგი და, ბოლოს, სულ მალე, სხვა ხალხებმაც (ირანელებმა, თურქებმა, ეგვიპტელებმა, ინდოელებმა, სლავების ნაწილმა...) ირწმუნეს.
ისლამი აღიარებს იუდეველთა და ქრისტიანთა საღვთო წიგნებს, მათ წმინდანებსა და წინასწარმეტყველებსნუჰსიბრაჰიმსისმაილს იაყუბს,იშაყსმუსასდავუდს და სულაიმანს, წმიდა მარიამსა (მარიამ) და იესო ქრისტეს (ისა) (თუმცა მას არ თვლიან ღვთის ძედ და შესაბამისად არც წმიდა მარიამს - ღვთისმშობლად), მთავარანგელოზებს მიქაელსა და გაბრიელს (ჯაბრიილ). ისლამის მიხედვით, იუდეველებმა და ქრისტიანებმა გაამრუდეს მათ მიერ ნაქადაგები ჭეშმარიტება, ამიტომ ღმერთმა მუჰამედი გამოაგზავნა ამ ჭეშმარიტების აღსადგენად და ხალხების სწორ გზაზე დასაყენებლად.
ისლამის ძირითადი წყაროა წმინდა წიგნი ყურანი, რომელიც შედგება მუჰამედის ქადაგებებისა და ხილვებისაგან, და „ჰადისები“ ანუ გადმოცემები მუჰამედის გამონათქვამებისა და ქცევების შესახებ.

ქრისტიანობა საქართველოში


saqarTvelos eklesiis mamaTmTavarni
saqarTvelos marTlmadidebeli 
eklesiis istoria.
      kavkasiaSi, Savi da kaspiis zRvebs Soris mdebareobs uZvelesi istoriis da kulturis qveyana saqarTvelo. igi amave dros msoflios erT-erTi uZvelesi qristianuli saxelmwifoa. macxovris moZRvrebas qarTveli xalxi eziara I saukuneSi wilisyriT, romelsac unda gaerkvia, qristes sjuls romeli mociquli sad da  ra qveyanaSi iqadagebda, saqarTvelo wilad xvda yovladwmida RvTismSobels. amitom iTvleba saqarTvelo RvTismSoblis wilxvdomil qveynad da yovladwmida RvTismSobeli  saqarTvelos mfarvelad. macxovris nebiT RvTismSobeli ierusalims darCa, saqarTveloSi ki gaemgzavra wm. andria pirvelwodebuli, romelsac yovladwmida RvTismSobelma Tavisi xelTuqmneli xati gamoatana. wmida mociquli andria modioda im qveyanaSi, romelic inaxavda Zveli aRTqmis did saunjes _ winaswarmetyvel elias xalens, romelic aq nabuqodonosoris mier devnilma ebraelebma Camoitanes, da qristianobis udides siwmindes _ uflisa da macxovris Cvenis ieso qristes ukerav kvarTs, romelic macxovris jvarcmis mowme ebraelma eliozma Camoitana qarTlis dedaqalaq mcxeTaSi, qalaqSi, sadac TviTon cxovrobda. 
    mociqulTa dros dRevandeli saqarTvelos teritoriaze ori qarTuli saxelmwifo arsebobda: aRmosavlur qarTuli _ qarTlis samefo da (berZn. iberia)  dasavlur qarTuli _ egrisis samefo (berZ. kolxida). mociqulma andriam iqadaga aRmosavleT da dasavleT saqarTvelos sxvadasxva kuTxeSi. daba awyverSi (qarTlis samefo), qadagebisa da xalxis moqcevis Semdeg man aq datova RvTismSoblis xati, romelic SemdegSi saukuneebis ganmavlobaSi esvena awyveris (awyuris) sakaTedro taZarSi.
    dasavleT saqarTveloSi mociqul andriasTan erTad qristes moZRvrebas qadagebda mociquli svimon kananeli, romelic aqve sof. komanSia dakrZaluli. qarTulma miwam miibara kidev erTi mociquli wm. mataTa; igi samxreT-dasavleT saqarTveloSi qadagebda da dakrZalulia gonioSi, dRevandeli baTumis axlos. uZvelesi qristianuli wyaroebi miuTiTeben aseve mociqulebis barTlomesa da Tadeozis yofnas aRmosavleT saqarTveloSi.
    wm. mociqulebis mimosvlas da maT qadagebas saqarTveloSi adastureben, rogorc adgilobrivi, qarTuli qronikebi, aseve berZeni da laTini saeklesio avtorebi: origene (II _ III s.s.), doroTe tireli episkoposi (IV s.), epifane kviproseli episkoposi  (IV s.), nikita paflagoneli (IX s.), ekumeni (X s.) da sxv.
    rasakvirvelia, wmida mociqulTa qadagebas ukvalod ar Cauvlia. saqarTveloSi I _ III s.s.  qristianuli Temebis da eklesiis arsebobas adasturebs arqeologiuri masala.  II s. wmidanis irineos lionelis nawerebSic qristian xalxebs Soris moixsenieba iberielebic, e. i. qarTvelebi.
    saxelmwifo sarwmunoebad ki qristianoba qarTlSi (iberiaSi) gamocxadda IV s-Si.  qarTveli eris istoriaSi es udidesi mniSvnelobis movlena dakavSirebulia mociqulTasworis, qarTvelTa ganmanaTleblis, wmida ninos, wm. mefe mirianis da wm. dedofal nanas saxelebTan.
    warmoSobiT kabadokieli, wmida giorgis axlo naTesavi, wmida nino ierusalimidan movida qarTlSi, raTa RvTismSoblis neba aResrulebina da (rac maT gamocxadebiT euwya) wmida mociqulTa Semdeg, kidev erTxel eqadaga da ganemtkicebina qristianoba am mxareSi. wmida ninos madliTa da sityvis ZaliT qristianoba miiRo jer qarTlis dedofalma nanam, xolo Semdeg _ mefe mirianma.
    mefe mirianis TxovniT imperatorma konstantine didma mefis, misi ojaxis da eris naTlisRebisaTvis qarTlSi gamogzavna sasuliero pirebi, episkopos ioanes meTaurobiT. sasuliero pirTa mosvlamde qarTlis dedaqalaq mcxeTaSi. iq, sadac damarxuli iyo kvarTi uflisa, daiwyo eklesiis mSenebloba. es adgili aris da yovelTvis iqneba qarTveli eris sulieri cxovrebis centri. aq dgas Tormeti mociqulis saxelze agebuli sakaTedro sapatriarqo taZari _ sveticxoveli.
    qarTlis samefos oficialuri gaqristianebis Semdeg imperatorma wm. konstantinem da wm. elenem saqarTveloSi gamogzavnes  wm. elenes mier mopovebuli cxovelsmyofeli jvris nawili da ficari, romelzec jvarcmisas idga ufali, agreTve samsWvalni (2) da macxovris xati. 
    saqarTvelos eklesia qarTlis samefoSi sasuliero pirebis mosvlasa da eris naTlisRebas aTariRebs 326 wliT.  am daTariRebas mxars uWers V saukunis istorikosis sozomone salamanelis `saeklesio istoria~, sadac aRniSnulia, rom qarTvelTa oficialuri gaqristianeba  moxda nikeis I msoflio saeklesio krebis  (325 w.) damTavrebis Semdeg.
    rac Seexeba dasavleT saqarTvelos, aqac qristianobis sayovelTao gavrceleba da eklesiis arseboba IV saukunis I naxevarSi eWvgareSea, _ rasac adasturebs biWvinTis episkoposis stratofiles monawileoba nikeis I msoflio saeklesio krebis muSaobaSi.
    am droidan moyolebuli saqarTvelo  da misi wmida eklesia   mtkiced daadga qristianul gzas da yovelTvis Seuryvnelad icavda marTlmadidebel swavlebas. VI saukunis bizantieli istorikosi prokofi kesarieli aRniSnavs, rom iberebi `qristianebi arian da am sarwmunoebis wesebs yvela imaTze ukeT icaven, romelTac Cven vicnobT.~
    qristianobis sxaelmwifo religiad gamocxadebis droidan (da manamdec), qarTvel xalxs saukuneebis ganmavlobaSi uxdeboda TiTqmis gamudmebuli brZola ucxoeli dampyroblebis winaaRmdeg. sparselebis da arabebis, Turq-selCukebis da xorazmelebis, monRolebis da Turq-osmalebis SemosevaTa mTavar mizans qveynis mospobasTan erTad qristianuli sarwmunoebis aRmofxvra Seadgenda. qarTvelma xalxma umZimes brZolebSi SesZlo saxelmwifoebriobis SenarCunebac da marTlmadideblobis dacvac. saukuneTa manZilze samSoblos damoukideblobisaTvis brZola gaigivebuli iyo marTlmadideblobis  dacvasTan. qristes sarwmunoebisaTvis mowameobrivad aResrula uamravi sasuliero Tu saero piri.
    msoflio istoriam ar icis qristianobiaTvis Tavganwirvis iseTi magaliTi, rodesac erTdroulad 100 000 adamianma daidga wamebulis gvirgvini. saqarTvelos dedaqalaqis, Tbilisis mosaxleobis umravlesobam uari Tqva Seesrulebina xorezm-Sahis jalal ad-dinis brZaneba _ xidze piraRma dadebuli macxovris da RvTismSoblis xatebi gaeTelaT da zed daefurTxebinaT. pasuxad 100 000 qarTveli qristianis _ qalisa da kacis, bavSvisa da moxucis mokveTili Tavi. es moxda 1226 wels. 1386 wels Temur-lengis urdoebma amowyvites qvabTaxevis dedaTa monastris monozvnebi. 1616 wels iranis Sahis abaz I Semosevis dros mowameobrivad aResrula daviT garejis monastris 6 000 beri.
    saqarTvelos eklesiis mier wmidanad SeracxulTa Soris qveynis ara erTi da ori saero mmrTvelia, romlebmac patriotizmis, gmirobisa da qristianobisTvis Tavdadebis magaliTi mogvces. arab dampyrobTa mier wamebuli argveTis mTavrebi daviT da konstantine mxeiZeebi (VIIIs), mafe arCili (VIIIs), monRolTa mier sikvdiliT dasjili mefe dimitri II (XIIIs), sparselTa mier mokluli mefe luarsab II (XVIIs) da sparselTa mierve nawamebi dedofali qeTevani (XVIIs)- ai arasruli sia am wmidanebisa.
    qristianobis saxelmwifi religiad gamocxadebis droidan saqarTvelos eklesia, miuxedavad qveynis tragikuli istoriisa did aRmSeneblobiT da saganmanaTleblo saqmianobas eweoda. saqarTvelos teritoria dafarulia uamravi eklesiiTa da monastriT. marto wm. giorgis saxelze, romelic yovelTvis gansakuTrebuli pativiscemiT sargeblobda saqarTveloSi da qarTvelTa mfarvelad iTvleba, asobiT taZaria agebuli.
    bevri eklesia da monasteri iqca ganaTlebisa da kulturis centrad. XII s-is dasawyisSi saqarTvelos gamaerTianebelma didma mefem wm. daviT aRmaSenebelma daarsa gelaTis monasteri (q. quTaisTan axlos) da aqve akademia, romelic mTels marTlmadideblur samyaroSi aRiarebuli iyo RvTismetyvelebis da saerTod ganaTlebisa da mecnierebis kerad. amave periodSi moqmedebda ganaTlebis meore cnobili centri_iyalTos akademia. wm. mefe daviT aRmaSeneblis arisdakavSirebuli aseve 1103 wels ruis-urbnisis saeklesio krebis mowveva, romelmac ganixila qveynisa daeklesiis cxovrebis umniSvnelovanesi sakiTxebi. dawyebuli V saukunidan, rodesac Seiqmna I qarTuli hagiografiuli nawarmoebi (wm. ninos cxovreba, wmida dedofali SuSanikis wameba), qarTvelma xalxma Seqmna unikaluri qristianuli literatura. gansakuTrebiT aRsaniSnavia qarTvelTa mier Seqmnili qristianuli xelovneba. saukuneebis manZilze erovnul tradiciebze dayrdnobiT saqarTveloSi ganviTarda TavisTavadi saero da sataZro arqiteqtura, romlis mravali nimuSi msoflio xelovnebis saukeTeso Zeglebadaa aRiarebuli. sataZro arqiteqturasTan erTad brwyinvale ganviTarebas miaRwia monumenturma mxatvrobam _ freskam, mozaikam. bizantiuri mxatvrobis saerTo evoluciaSi originalurma qarTulma freskulma xelovnebam Rirseuli adgili daemkvidra.
    qarTvelebi eklesia_monastrebs agebdnen ara marto saqarTveloSi, aramed qveynis gareTac palestinaSi, siriaSi, kviprosze, saberZneTSi, bulgareTSi. am mxriv gansakuTrebiT aRsaniSnavia jvris monasteri ierusalimSi (amJamad ierusalimis berZnuli sapatriarqos iurisdiqciaSi), wm. iakobisa ierusalimSive (amJamad ierusalimis somxuri eklesiis iurisdiqciaSi), iveroni aTonis mTaze (am monasterTan aris dakavSirebuli iveriis RvTismSoblis saxelganTqmuli, sakvirvelmoqmedi xati), petriwonis (axlandeli baCkovos) monasteri bulgareTSi. sxvadasxva dros saqarTveloSi da mis farglebs gareT moRvaweobdnen mTeli saqristianosaTvis cnobili qarTveli RvTismetyvelebi, filosofosebi, mwerlebi da mTargmnelebi petre iberi, efrem mcire, eqvTime da giorgi mTawmindelebi (aTonelebi), ioane petriwi da sxv.
    gansakuTrebuli mniSvneloba hqonda saqarTvelosTvis iseve, rogorc mTeli qristianuli samyarosaTvis urTierTobas wm. miwasTan dakerZod ierusalimTan. am wmida qalaqTan dakavSirebuli araerTi saxelwodeba, toponimi Tu onomastika gvxvdeba saqarTveloSi da gansakuTrebiT qarTlis uZveles dedaqalaq mcxeTaSi. qristianobis pirvel saukuneebidanve qarTveli mefe-mTavrebi aSenebdnen ierusalimSi eklesia-monastrebs, zrunavdnen dangreulis aRdgenaze, swiravdnen uzarmazar qonebas.
    saqarTvelosTan da mis mefe giorgi V aris dakavSirebuli XIV saukuneSi muslimTa xelSi myofi ierusalimis qristianuli mosaxleobis uflebebis aRdgena. monRolTa uRlisagan qarTvelTa ganmaTavisuflebeli da saqarTvelos mTlianobis aRmdgeni mefe giorgi V didi avtoritetiT sargeblobda ara marto saqarTveloSi, aramed muslimur samyaroSi. giorgi V TxovniT egviptis sulTanma gaauqma qristianebis dasamcireblad SemoRebuli wesi _ cxenze orive fexis erT mxareze gadadebiT mjdomaris  qalaqSi Sesvla. amieridan maT ufleba miecaT Cveulebriv mjdariyvnen cxenze da ierusalimSi gaSlili droSebiT Sesuliyvnen. giorgisve TxovniT qristianebs daubrundaT mamluqebis xelSi myofi macxovris aRdgomis taZari, xolo qarTvelebs qristianTaTvis yvelaze mniSvnelovani am taZris kliteni. radenime wliT adre mefe daviT VIII dros qarTvelebs daubrundaT mamluqebis xelSi Cavardnili da meCeTad qceuli jvris monasteri. ierusalimis jvris qarTul savanesTan aris dakavSirebuli didi qarTvelis poetis SoTa rusTavelis (XII s.) da qristesTvis wamebuli ori qarTveli wmindanis luka ierusalimelis (abaSiZis) da nikoloz dvalis saxelebi.
    IV saukunis ociani wlebidan qarTlis eklesia antioqiis samociqulo kaTedris iurisdiqciaSi Sedioda. V saukunis 60-70-_ian wlebSi mefe vaxtang gorgaslis dros da misi TxovniT, bizantiis imperatorisa da konstantinepolis patriarqis SuamdgomlobiT, antioqiis sapatriarqom qarTlis eklesias TviTmarTveloba (avtokefalia) mianiWa, xolo mcxeTis episkoposi aRyvanil iqna kaTalikosis pativSi. dasavleT saqarTvelos (afxazeTis) eklesia konstantinepolis patriarqs eqvemdebareboda. IX saukuneSi aqac sakaTalikoso mmarTveloba iqna SemoRebuli. XI saukunis dasawyisSi saqarTvelos erTiani monarqiis Seqmnis procesSi mcxeTis (qarTlis) kaTolikosi aRyvanil iqna patriarqis xarisxSi. am droidan moyolebuli saqarTvelos eklesiis umaRlesi ierarqi atarebda mcxeTisa da sruliad saqarTvelos kaTolikos patriarqis tituls. dasavleT saqarTvelos (afxazeTis an biWvinTis)kaTolikosi yovelTvis aRiarebda mcxeTeli patriarqis primats.
 
    1811 wels ruseTis saimperatoro karma ukanonod gaauqma saqarTvelos eklesiis avtokefalia, mospo sapatriarqo mmarTveloba da saqarTvelos eklesia saegzarqosos uflebiT dauqvemdebara ruseTis eklesiis sinods. 1917 wlis martSi saqarTvelos samRvdeloebam aRadgina eklesiis avvtokefalia da kvlav SemoiRo sapatriarqo mmarTveloba. avtokefaliis aRdgenis Semdeg pirvel kaTolikos-patriarqaT arCeul iqna cnobili saeklesio moRvawe episkoposi kirioni.
 
    1989 wels V saukunidan arsebuli saqarTvelos eklesiis avtokefalia da odiTganve arsebuli sapatriarqo pativi saqarTvelos kaTolikosisa daadastura msoflio sapatriarqom.
    1977 wlidan dRemde sruliad saqarTvelos kaTolikos patriarqi da mcxeTa-Tbilisis mTavarepiskoposia uwmindesi da unetaresi ilia II.